Vakuuma krāsns dzēšana nav tikai tās ievietošana krāsnī un karsēšana un pēc tam atdzesēšana.

Problēma nav dārgais aprīkojums, bet gan sliktais{0}}deformācijas, plaisāšana, nevienmērīga cietība. Viena materiālu partija var maksāt simtiem tūkstošu juaņu, bet viena nepareizi novērtēta detaļa var visu sabojāt. Īpaši, ja rūdīšanai izmanto vakuuma krāsnis, daudzi īpašnieki uzskata, ka ir nepieciešama tikai tīra vide un precīza temperatūra. Bet, tiklīdz detaļas izplūst no krāsns, virsma šķiet spīdīga, bet, pārbaudot, tās atklāj nepietiekamu cietību, nevienmērīgu mikrostruktūru un pat lokalizētas plaisas... Kāda ir problēma? Patiesībā vakuuma dzēšana var šķist vienkāršs process: karsēšana → turēšana → dzēšana, taču katram solim ir savas nepilnības. Neliela neuzmanība var sabojāt visas jūsu pūles. 1. Iekraušanas metode tieši ietekmē dzēšanas viendabīgumu. Daudzi cilvēki, izvēloties vieglāko ceļu, vienkārši sakrauj detaļu grozu un iegrūž tās iekšā. Bet vai esat kādreiz domājuši: kā tiek sadalīta gaisa plūsma? Nevienmērīga dzesēšana nozīmē, ka temperatūra ēnotajā zonā lēnām pazeminās, un kodola mikrostruktūra tiek nepilnīgi pārveidota, izraisot cietības trūkumu. Pareiza pieeja: atstājiet lielu atstarpi starp daļām, lai izvairītos no salipšanas; Novietojiet augstās daļas centrā un īsās daļas ārpusē, lai nodrošinātu gaisa plūsmu katrā stūrī; Atbilstoši perforējiet paplāti, lai izvairītos no dzesēšanas kanāla bloķēšanas. Tas nav izvēles jautājums; tā ir procesa prasība. 2. Nepārmērīgi tiecies pēc ātras uzsildīšanas. Vakuumā nav konvekcijas; siltuma pārnese notiek tikai ar starojuma palīdzību. Ja temperatūra paaugstinās pārāk ātri, it īpaši ar biezām -sienu detaļām vai-augsti leģēto tēraudu, virsmas temperatūra sasniedz siltu, bet iekšpuse paliek vēsa-to sauc par "termisko spriegumu", kas rūdīšanas laikā var viegli izraisīt plaisāšanu. Ieteikums: veidņu tēraudiem, piemēram, Cr12MoV un H13, vai lielām sagatavēm, nodrošiniet starpposma noturēšanu (piem., 800 grādi 30 minūtes), lai ļautu izlīdzināt iekšējo un ārējo temperatūru. Rūpīgi uzsildiet un izvairieties no darbību izlaišanas. Palēnināta darbība patiesībā ir drošāka. 3. Dzēšana un dzesēšana: vissvarīgākā un visvairāk pakļauta kļūmēm. Lielākajai daļai vakuuma krāšņu rūdīšanai ar spiedienu tiek izmantots augstas -tīrības pakāpes slāpeklis vai argons, un spiediens parasti svārstās no 0,6 līdz 2,0 MPa. Tomēr daudzas rūpnīcas koncentrējas tikai uz iestatīto vērtību, nevis faktisko veiktspēju. Biežas problēmas: Gāzes tīrība ir nepietiekama, skābekļa vai mitruma saturs ietekmē dzesēšanas ātrumu un virsmas kvalitāti; Sprauslas bloķēšana vai samazināta ventilatora efektivitāte izraisa nevienmērīgu dzesēšanu; Pakāpeniskas-pa-spiediena kontroles trūkums, kas izraisa augstu spiedienu no paša sākuma, var izraisīt daļas deformāciju. Padomi: regulāri pārbaudiet gāzes rasas punktu, lai nodrošinātu sausumu; Pirms dzēšanas pārbaudiet ventilatora un sprauslas stāvokli; Sarežģītām sagatavēm var izmantot "pakāpeniskās spiediena paaugstināšanas" režīmu: iepriekšēja-dzesēšana zemā spiedienā pirms spiediena palielināšanas, lai pabeigtu fāzes pāreju. 4. Negaidiet pārāk ilgi, lai izņemtu sagatavi no krāsns. Kad krāsns ir apstādināta, daudzi cilvēki nesteidzas noņemt detaļas, domājot, ka "nedaudz ilgāk darīs visu". Tomēr vakuuma krāsnis ir labi izolētas, un daļas lēnām atdziest iekšpusē, iespējams, pārsniedzot optimālo pirms-rūdīšanas temperatūru, tādējādi samazinot turpmākās rūdīšanas efektivitāti. Nopietnāk ir tas, ka dažas martensīta struktūras pārāk ilgi paliek zemas temperatūras zonā un ir pakļautas plaisām.